Iepakojumam ir milzīga nozīme. Tā sajūta, kad tu nepacietīgi mēģini pārraut iepakojuma saiti un beigās to vienkārši nogriez; vai kad ar nagu mēģini atkasīt skoču, kurš stingri tur kopā iesaiņoto kārbu; vai tā degsme ar kādu tu plēs pušu visus iepakojuma papīrus, lai tik ātrāk redzētu tur atrodamos labumus; vot tā ir tā sajūta, kura mani pārņem katru reizi, kad tuvojos Selfridges skatlogiem. Marš pārvēršas par teju manāmu riksīti un galvā rosās neliels neprāts, gluži tāds pats kā saiņojot vaļā ilgi gaidītu dāvanu.

Iepakojumam tiešām ir milzīga nozīme. Un šoreiz Selfridges iepakojums liek aizturēt elpu! Tuvojoties skatlogam, no sāna skatoties, rodas optiskā ilūzija, ka logu klāj vien matēta virsma ar dažām zvaigznēm, kuras atklāj tur izstādītos eņģeļus. Tikai skatoties tieši no priekšas, skatloga kompozīcija ir redzama pilnībā.

Īsta oāze.

Advertisements