Lielāko daļu bērnības un agrus tīņu gadus dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka televizors mani izseko. Toreiz ap sevi biju savākusi veselu pierādījumu gūzmu, līdz ar to mistiskā melnā kaste lielās istabas vidū daļēji kalpoja kā bieds pret nedarbu darīšanu. Pārliecība par televizora spējām visu redzēt arī bija galvenais iemesls kādēļ tā priekšā vienmēr uzvedos kā paraugbērns.

Uz atmiņām mani uzvedināja nejauši Argyll ielā sastaptais televizors. Teju līdz milimetra precizitātei pieslīpētais melnbaltā televizora karkass pārraida reportāžas no Oasis skatloga.

Advertisements