“Vilma, mums būs tevi jārauj nost no šiem logiem,” uzsauca manis uzņemtie viesi brīdī, kad biju jau pie sevis noteikusi “viss, pēdējais kadrs”.

Jau kādu nedēļu pie sevis dungoju Gustavo dziesmas un tiklīdz izdzirdu kādu latvisku vārdu, tā man automātiski nāk prātā frāzes no Gustavo tekstiem. Tas darbojas apmēram tā: kāds iesaucas “skat, cik skaistas krāsas!” un man galvā uzreiz noskan “kādas krāsainas sajūtas laistās, viss ir apgriezies kājām gaisā. oo ah ou”. Vai arī izdzirdu: “es ar kristisku aci..” un es uzreiz pie sevis nodungoju “…tagad gribi riktīgi pamatotu kritiku? Slikti, jo zināms, ka es vērtēju ļoti strikti.”

Lai nu kā (“telefona vaina vai nu vai nu mana lai nu kā”), bildēs: Traffic People skatlogi iekš Kingly Court, Carnaby street.

Advertisements